Flebologs ir ārsts, kurš diagnosticē asinsvadu slimības, izstrādā ārstēšanas plānu venozas, limfātiskas nepietiekamības un trofisko čūlu gadījumā, kā arī novērš estētiski traucējošas asinsvadu patoloģijas.
Cilvēkam novecojot, palielinās venozo slimību risks. Arī dzīvesveids, darba apstākļi, vispārējais veselības stāvoklis un ģenētiskais mantojums ietekmē vēnu veselību. Dažādu faktoru ietekmē vēnu sieniņas izstiepjas, zaudē elastību, vēnas paplašinās un nespēj pildīt savu pamatfunkciju - virzīt asinis uz sirdi.
Ko dara flebologs?
- Diagnostika: flebologi izmanto dažādas modernās tehnoloģijas, rūpīgi veicot pacienta izmeklēšanu, lai precīzi diagnosticētu venozos traucējumus.
- Ārstēšana: Pamatojoties uz diagnozi, flebologi izstrādā individuālus ārstēšanas plānus. Ārstēšanas iespējas atšķiras atkarībā no vēnu darbības traucējumu smaguma pakāpes un veida. Parastās intervences ietver dzīvesveida izmaiņas, kompresijas terapiju, medikamentus un minimāli invazīvas procedūras, piemēram, skleroterapiju, endovenozo lāzerterapiju un citas. Šo procedūru mērķis ir mazināt simptomus, uzlabot asinsriti un atjaunot vēnu normālu darbību.
- Monitorēšana: flebologi nodrošina pastāvīgu uzraudzību pacientiem ar hroniskām vēnu slimībām. Tas ietver progresa novērošanu, nepieciešamības gadījumā ārstēšanas plānu pielāgošanu un jebkuru laika gaitā radušos komplikāciju vai izmaiņu novēršanu.
- Izglītošana: Papildus klīniskajai aprūpei flebologi izglīto pacientus par viņu stāvokli, ārstēšanas iespējām un profilakses pasākumiem. Viņi dod iespēju pacientiem pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un palīdz viņiem izvēlēties veselīgāku dzīvesveidu, lai samazinātu venozo problēmu risku nākotnē.
- Estētisko problēmu risināšana: Lai gan ne visi vēnu darbības traucējumi ir tikai medicīniski, flebologi risina arī estētiskas problēmas, kas saistītas ar redzamām vēnām, piemēram, zirnekļveida vēnām un varikozām vēnām. Flebologi piedāvā kosmētiskās procedūras, lai uzlabotu vēnu un ādas kopējo izskatu.
- Flebologi cieši sadarbojas ar citiem medicīnas speciālistiem, piemēram, asinsvadu ķirurgiem, dermatologiem un intervences radiologiem, lai nodrošinātu visaptverošu aprūpi pacientiem ar vēnu darbības traucējumiem.
Kad jāapmeklē flebologs?
- Ja parādās smaguma sajūta kājās;
- Ja rodas pietūkums potīšu un apakšstilbu rajonā;
- Ja ir nogurums, tirpšana un sāpes kājās (piemēram, vakaros);
- Ja rodas izmaiņas ādas pigmentācijā;
- Ja ir krampji apakšstilbos (naktīs);
- Ja ir dedzināšanas sajūta, nieze, ekzēma;
- Ja atklājas kapilāru zīmējumi (kā zirnekļu tīkls);
- Ja veidojas paplašinātas vēnas, vēnu mezgli un reljefs (vēnu varikoze);
- Ja rodas ilgstoši nedzīstošas čūlas posmā starp pēdu un ceļa locītavu.
Kā sagatavoties vizītei?
- Apkopojiet savu medicīnisko vēsturi un esiet gatavi runāt par savu dzīvesveidu: sagatavojiet medicīniskos datus, testu rezultātus un vizuālos pārskatus, kas saistīti ar Jūsu vēnu stāvokli, kā arī informāciju par vēnu slimībām ģimenēm.Tas var ietvert iepriekš veiktos ultrasonogrāfijas izmeklējumus, asins analīžu rezultātus un jebkādu citu būtisku medicīnisko vēsturi. Runājiet par vispārējo dzīvesveidu. Tādi faktori kā Jūsu nodarbošanās, fiziskās aktivitātes un asins recēšanas traucējumi var ietekmēt vēnu veselību.
- Definējiet simptomus: pierakstiet visus simptomus, kas Jums rodas saistībā ar Jūsu vēnu stāvokli. Konkrēti norādiet, kad simptomi sākās, cik bieži tie parādās un kādas izmaiņas esat novērojis/-usi laika gaitā.
- Sagatavojiet jautājumus: par Jūsu stāvokli, ārstēšanas iespējām, iespējamiem riskiem, atveseļošanās laiku un jebkādām dzīvesveida izmaiņām, kas varētu tikt ieteiktas. Nevilcinieties lūgt paskaidrojumus par visu, kas Jums nav saprotams.
- Sagatavojiet sarakstu par medikamentiem un alerģijām:
- Sastādiet sarakstu ar visiem medikamentiem, ko pašlaik lietojat, tostarp recepšu, bezrecepšu medikamentiem un uztura bagātinātājiem. Tāpat atzīmējiet visas zināmās alerģijas, kas Jums ir, jo īpaši saistībā ar medikamentiem vai medicīniskām procedūrām.
- Izvēlieties brīvu apģērbu: tas atvieglos flebologam Jūsu vēnu izmeklēšanu un diagnostisko testu veikšanu.
- Ievērojiet higiēnu: attīriet vietu ap vēnām, kas tiks pārbaudītas. Tas palīdz nodrošināt precīzu novērtējumu un novērš iespējamās komplikācijas.
- Sarunājiet transportu: ja Jums tiek veikta procedūra, kas var ierobežot Jūsu spēju pēc tās vadīt transportlīdzekli, nodrošiniet, lai kāds Jūs pavada, vai arī plānojiet alternatīvu transportu.
Kā norit vizīte?
Vizītes laikā ārsts noskaidro anamnēzi – visbiežāk uzdod jautājumus par darba specifiku, dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, kaitīgiem ieradumiem un iedzimtību, kas var veicināt vēnu slimības. Pirms došanās pie ārsta vērts pārdomāt, vai nav bijušas kādas kāju traumas un fiziski bojājumi.
Apskates laikā speciālists veic duplekssonogrāfiju asinsvadiem, ko uzskata par zelta standartu vēnu izmeklēšanā, kā arī fiziski izmeklē pacientu.
Apskates laikā speciālists veic duplekssonogrāfiju asinsvadiem, ko uzskata par zelta standartu vēnu izmeklēšanā, kā arī fiziski izmeklē pacientu.
Latgales medicīnas centrā iespējams veikt:
- Endovenozo lāzeroperāciju, kas ir Eiropā visvairāk un Latvijā visilgāk pielietotā endovenozā metode un kuras laikā ultrasonogrāfijas kontrolē abpus vēnai ievada anestezējošo šķīdumu, kas izveido ūdens "spilvenus" un to it kā atdala no tuvumā esošajiem audiem un nerviem, neļaujot tos pārkarsēt un bojāt. Fizioloģiskā šķīduma sastāvā esošais ūdens absorbē karstumu, turklāt tam pievienotas atsāpinošas un sīkos asinsvadus spazmējošas vielas, kas novērš asiņošanu.
- Pēc vēnu operācijas pacientam tiek uzvilkta kompresijas zeķe, kas jānēsā vienu mēnesi. Uzreiz pēc operācijas pacients var pats savām kājām doties mājās un pievērsties ikdienas aktivitātēm, protams, ievērojot ārsta rekomendācijas.
- Jau nākamajā dienā pēc operācijas pat ieteicama fiziska aktivitāte. Kustoties paātrinās asins plūsma dziļajās vēnās, tādēļ samazinās trombu veidošanās risks. Tomēr pirmajā mēnesī jāizvairās no siltuma procedūras (pirts, sauna u.c.), ka arī no pastiprinātas fiziskas slodzes un smaguma celšanas, jo var rasties sāpes.
- Pēc mēneša atkārtoti jādodas uz dupleksultrasonogrāfijas izmeklējumu uz kontroli.
- Ja stumbra vēnas ir veselas, bet bojāti tikai sānu zari vai vizuāli traucē sīko kapilāru tīklojums, to var novērst desmit minūšu laikā, neiejaucoties ķirurģiski, bet lietojot skleroterapiju.
- Putu skleroterapija ir ķīmiska ablācijas metode bojātās vai varikozās vēnas slēgšanai, ievadot vēnā speciālu medikamentu – sklerozantu.
- Putu skleroterapija US (ultrasonogrāfijas) kontrolē ir medikamentoza metode, kas paredzēta zemādas vēnu slēgšanai. Tā nav operācija, bet procedūra, tāpēc speciālas gatavošanās tai nav. Ar adatu vai katetru visās mērķa vēnās ievada medikamentu, kas reaģē ar vēnas sienu un uzreiz sadalās. Tajā brīdī vēna slēdzas, ar laiku uzsūcas un pazūd.
- Miniflebektomija ir ķirurģiska ārstēšanas metode, kas ietver lokālu varikozu vēnu izņemšanu. Procedūra tiek veikta zem lokālas anestēzijas. Pēc ādas dezinfekcijas caur griezumu mīkstajos audos tiek ievadīts lokālais anestēzijas līdzeklis. Pēc tam, izmantojot īpašas ķirurģiskas tamborēšanas ierīces, ar milimetru lieliem ādas iegriezumiem vai dūrieniem tiek izņemtas varikozās vēnas. Griezumi parasti ir tik mazi, ka tos nav nepieciešams šūt, lai gan dažos gadījumos šuves var būt nepieciešamas. Pēc procedūras brūcei uzliek sterilu pārsēju un ekstremitātei uzvelk kompresijas zeķes vai elastīgu pārsēju.
Rezultāti
Lai gan mūsdienās fleboloģija ir ļoti attīstīta, ideālu ārstēšanas rezultātu iespējams sasniegt, tikai kompleksi risinot problēmu – sākot ar precīzu diagnostiku, adekvātu un maksimāli mazinvazīvu terapiju un beidzot ar aktīvu rehabilitāciju un pacienta novērošanu ilgtermiņā. Lai profilaktiski rūpētos par vēnu veselību, speciālisti iesaka ikdienā lietot kompresijas zeķes, kuras vari iegādāties Latgales medicīnas centrā, uz vietas konsultējoties ar speciālistu. Vairāk informācijas sadaļā “Kompresijas izstrādājumi”.
