Reimatologa konsultācija nepieciešama:

• ja ir sāpes un/vai pietūkumi locītavās, sāpes un stīvums no rītiem ilgāks par 30 minūtēm mugurkaulā;
• ja ir neskaidri paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• ja ir neskaidri paaugstināti iekaisuma rādītāji asins analīzēs vai izmaiņas imunoloģiskajos rādītājos;
• ja ir neskaidri izsitumi uz ādas;
• ja ir bijuši sarežģījumi grūtniecības laikā;
• ja ir bijuši acs iekaisumi;
• ja parādās ilgstoša sausuma sajūta acīs un mutē;
• ja aukstumā pirkstu galu krāsa strauji maina krāsu;
• ja parādās ilgi nedzīstošas čūliņas un kājām vai rokām;
• ja parādās ādas sabiezējums
• ja rodas neparastas organisma reakcijas uz vakcināciju - sāpes locītavās, ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Reimatologs pacientu kompleksi izmeklē, un diagnostika nereti ir laikietilpīga. Tāpēc būs vajadzīgas vairākas vizītes pie ārsta. Lai noteiktu reimatiskās slimības diagnozi, pirmās konsultācijas laikā reimatologam ir būtiski noskaidrot simptomu sākumu, lokalizāciju, attīstību, veicinošos un atvieglojošos faktorus, jāprecizē simptomu saistība ar psihosociālajiem un riska faktoriem.

Lielākajai daļai autoimūno reimatisko slimību attīstībā svarīga nozīme ir iedzimto jeb ģenētisko faktoru un vides faktoru mijiedarbībai. Tāpēc pirms došanās pie ārsta vajadzētu izsvērt, vai kāds no šiem faktoriem neapdraud arī jūs, ievāciet informāciju, ar kādām reimatiskām slimībām (reimatoīdo artrītu, ankilozējošo spondilītu, juvenilo reimatoīdo artrītu, psoriāzi, sistēmisko sarkano vilkēdi u. c.) ir slimojuši jūsu asinsradinieki.Tāpat apdomājiet, vai nav bijusi kāda locītavu trauma, pārslimota infekcija, kas var veicināt slimības attīstību.

Reimatoīdo slimību diagnostika nav viegla, to spēj tikai kvalificēts speciālists, jo reimatoloģija ietver vairāk nekā 200 dažādas slimības, kas bojā locītavas, kaulus, muskuļus un mīkstos audus, ieskaitot iekaisuma artrītus un citas autoimūnas slimības, vaskulītus, mīksto audu slimības, muguras sāpes un metaboliskās kaulu slimības.

Nereti precīzas diagnozes noteikšanai vajadzīgs arī citu specialitāšu ārstu, piemēram, ginekologa, endokrinologa, slēdziens.

Uzklausot pacienta sūdzības, ārsts izvēlas atbilstošākās un individuāli piemērotākās diagnostikas metodes – sākot no apskates jeb fizikālās izmeklēšanas, asins analīzēm, locītavu šķidruma (sinoviālā šķidruma) analīzēm līdz radioloģiskajai izmeklēšanai. Ārsts var nozīmēt rentgena izmeklējumu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, taču ikdienā reimatisko slimību noteikšanā arvien biežāk izmanto balsta-kustību aparāta ultrasonogrāfiju (USG).